2022. gada aptauja

Eurostudent projekts ir starptautiska iniciatīva, kuras ietvaros kopš 1999. gada Boloņas procesa valstīs pēc vienotas metodoloģijas tika veiktas studentu aptaujas. 2022. gadā Eiropā Eurostudent pētījums notika jau astoto reizi un tajā piedalījās gandrīz 30 valstis. Latvija projektā ir iesaistījusies kopš 2003. gada, kad tika īstenots projekta otrais posms.Eurostudent VIII pētījumu Latvijā realizēja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts.

Pētījums sniedz regulāru ieskatu tādos aktuālos jautājumos kā: augstākās izglītības pieejamība, studiju apstākļu raksturojums, studiju procesa vērtējums, starptautiskā mobilitāte studiju laikā, studentu nodarbinātība,integrācija darba tirgū, studentu ienākumu un izdevumu struktūra, dzīves apstākļi un veselība. Eurostudent VIII aptauja risinājās īpašu sabiedrisko notikumu un procesu kontekstā.

Par pētījumu

Pirmkārt jau tā bija Covid-19 pandēmija, kuras rezultātā notika pilnīga vai daļēja pāreja uz attālināto mācīšanu un mācīšanos. Ņemot vērā to, ka augstākās izglītības iestādēm bija strauji jāpārorientējas uz izglītības nodrošināšanu attālinātā veidā, Eurostudent VIII pētījumā šiem jautājumiem tiek pievērta īpaša uzmanība, pievienojot aptaujas anketā tematisko jautājumu moduļus un padziļināti pētot tādas tēmas, kā studiju procesa digitalizācija, studējošo mentālā veselība u.c.Otrkārt, Eurostudent VIII lauka darba sākums sakrita ar Krievijas iebrukumu un kara pirmajām dienām Ukrainā, kas nešaubīgi var atstāt iespaidu uz studējošo psiholoģisko noskaņojumu.

Arī Latvijā Eurostudent VIII projekta realizāciju salīdzinājumā ar iepriekšējiem pētījuma posmiem, raksturoja vairākas metodoloģiskas izmaiņas.Visas līdzšinējās aptaujas projekta ietvaros tika veiktas, anketējot studentus uz vietas mācību grupās. Eurostudent VIII pirmo reizi tika izmantota tiešsaistes aptaujas forma. Šādas metodoloģiskas izmaiņas nereti var ietekmēt datu salīdzināmību. Otrkārt, ja līdz šim visos posmos tika aptaujāti tikai pilna laika studējošie, tad 2022. gadā mērķa grupā bijagan pilna, gan nepilna laika studenti (turpmāk PL un NL). Mērķa grupas paplašināšana arī var ietekmēt datu salīdzināmību, tādēļ dažādu tendenču analīzē izmantoti dati un informācija tikai par pilna laika studentiem.

Latvijas situācijas analīze balstīta uz 2646 pilna un nepilna laika studentu sniegtajām atbildēm; saskaņā ar starptautiski izstrādāto metodoloģiju tiešsaistes aptauja tika veikta 52 valsts un juridisko personu dibinātās augstākās izglītības iestādēs visā Latvijā.

Studiju uzsākšana un studiju process

Kā liecina dati, lielākā daļa Latvijas studentu uzsāk studijas tūlīt pēc vidējās izglītības iegūšanas, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem posmiem, bija pieaugusi to studentu daļa (no 15% līdz 22%), kuriem ir pārtraukums starp vidējās izglītības iegūšanu un studiju uzsākšanu augstākajā izglītībā.Novēlotā pāreja no vidējās uz augstāko izglītību nedaudz biežāk raksturīga sievietēm nekā vīriešiem.

Vairākums studentu (92%) mācās bez studiju pārtraukumiem. Lielākajai daļai studentu, kuri mācījušies ar pārtraukumiem, studiju pārtraukums ildzis vienu līdz divus semestrus, bet neliela daļa studējošo pārtraukuši studijas uz8-9 semestriem. Galvenie studiju pārtraukšanas iemesli: finansiālās grūtībās, ģimenes apstākļi,nespēja motivēt sevi, neapmierinātība ar izvēlēto studiju programmu, citu aktivitāšu uzsākšana. Retāk minētas veselības problēmas.

Lielākā daļa Latvijas augstskolu atrodas Rīgā, tādēļ studentu mobilitāti pēc vidējās izglītības iegūšanas tradicionāli raksturo vienvirziena kustība — no laukiem un mazpilsētām uz lielajām pilsētām, reģionu centriem, no dažādiem reģioniem — uz Rīgu. Reģionālo augstskolu studentu lielākā daļa respondentu vidējo izglītību ieguvuši tajā pašā reģionā.

Vecāku ģimene

Visu Eurostudent posmu rezultāti norāda uz vecāku izglītības saistību ar respondenta izglītības ceļa izvēli. Vairāk nekā pusei studentu (62%) vismaz vienam no vecākiem ir augstākā izglītība.Šī tendence stabili saglabājas no gada uz gadu, apstiprinot tēzi, ka augstākās izglītības iestāžu studentu vecākiem ir augstāks formālās izglītības līmenis nekā populācijā kopumā.

Lai arī liela daļa studentu patstāvīgi strādā vai ir jau nodibinājuši savu ģimeni, un nav vairs tieši atkarīgi no vecāku materiālā atbalsta, tomēr pastāv korelācija starp vecāku ģimenes un pašu studentu pārticības raksturojumiem. Studējošie no salīdzinoši trūcīgākām/mazturīgām ģimenēm nozīmīgi biežāk norāda, ka saskaras ar finansiālām grūtībām, kā arī daudz pesimistiskāk vērtē savas spējas segt neparedzētus izdevumus.

Studējošo nodarbinātība

Latvijas studentus raksturo viens no augstākajiem nodarbinātības līmeņiem studējošo vidū Eiropā.Kopumā mācību semestra laikā paralēli studijām strādā 63% studējošo. Būtiskākās atšķirības ir starp PL un NL studentiem: semestra laikā strādā 55% no PL studentiem un— 86% no NL studentiem. LīdzšinējieEurostudentaptauju dati liecināja, ka PL studējošo vidū nodarbinātības rādītāji ar katru gadu nozīmīgi paaugstinājās: paralēli studijām strādājošo studentu daļalaikā no 2009.līdz 2017. gadam pieauga no 45% līdz 61%. Savukārt atbilstoši 2022. gada datiem, strādājošo studentu īpatsvars PL studējošo grupā ir samazinājies.Iespējams, šai tendencei ir īslaicīgs raksturs un rezultāts drīzāk skaidrojamas ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumu ietekmi uz darba tirgu un kopējo nodarbinātību valstī.

Darbam, lekcijām un patstāvīgām studijām veltītā laika sadalījums

Līdzīga tendence vērojama salīdzinot algotā darbā nostrādāto stundu skaitu.Laikā no 2009. līdz 2017. gadam vidējais darbam veltīto stundu skaits bija pakāpeniski pieaudzis līdz 31,3 stundām nedēļā, bet 2022. gadā strādājošie studenti algotam darbam veltījajau nozīmīgi mazāk laika – vidēji 28,94 stundas nedēļā. Pakāpeniski sarucis arīstundu skaits, ko pilna laika studējošie katru nedēļu pavada klātienes nodarbībās (lekcijās, semināros, t.sk. tiešsaistes lekcijās un nodarbībās). Tomēr 2022. gadā kopējais studijām veltītā laika apjoms nozīmīgi pieaudzis, kas noticis, pateicoties būtiskam pastāvīgām studijām veltīto stundu skaita pieaugumam. Laiks, ko pilna laika studējošie pavada patstāvīgās studijās pieaudzis vidēji par 3,9 stundām nedēļā, salīdzinot ar 2017. gadu, un par 6,7 stundām nedēļā, salīdzinot ar 2013. gadu. Šīs izmaiņas visdrīzāk skaidrojamas ar pandēmijas laikā ieviestajām attālinātajām mācībām, kas palielinājušas studentu patstāvīgi veicamā darba apjomu, tādējādi palielinot arī patstāvīgajām studijām nepieciešamo laiku.

Kas ir primārs mūsdienu studentiem – darbs vai mācības? «Pirmkārt es strādāju un studēju paralēli algotam darbam», – tā uz šo jautājumu atbild 56% no visiem strādājošajiem studentiem. Nozīmīgākās atšķirības studējošo attieksmē vērojamas atkarībā no studiju formas: PL studējošo vidū lielākā daļa studentu (62%) par primārām tomēr uzskata savas studijas, kamēr nepilna laika studentu absolūtajam vairākumam (85%) prioritārs ir darbs. Salīdzinot ar iepriekšējiem Eurostudent datiem, PL studentu vidū vērojama attieksmes maiņa par labu studijām.

Studējošo budžets

Lielākā daļa studentu strādā, lai iegādātos lietas, ko citādi nevarētu atļauties un, lai segtu savus dzīvošanas izmaksas (ikdienas tēriņus). Salīdzinot ar iepriekšējā pētījuma datiem, nedaudz pieaudzis to studentu skaits, kuri izvēli strādāt pamato ar nepieciešamību finansiāli atbalstīt citus ģimenes locekļus. Svarīgs motīvsstudentu skatījumā ir arī darba pieredzes iegūšana. Daudz optimistiskāk savas nākotnes izredzes darba tirgū pēc pašreizējo studiju beigšanas vērtē tie studenti, kuriem jau ir darba pieredze un tie, kuri šobrīd strādā. Atbilstoši subjektīvam vērtējumam jau studiju laikā vairāk nekā puse (57%) studentu strādā atbilstīgi augstskolā apgūstamajai specialitātei/ profesijai.

Lai segtu izdevumus studiju laikā, studējošie Latvijā lielākoties paļaujas uz savu darba algu. Darbā gūtie ienākumi kopējā ienākumu struktūrā veido vislielāko apjomuun tiem ir galvenā loma studentu vidējo ienākumu pieaugumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem pētījuma posmiem. Šis ienākumu avots ir nozīmīgākais kā pilna, tā nepilna laika studentiem. Nākamie visbiežāk minētie ienākumu avoti ir maksājumi, kas saņemti no sabiedriskiem jeb valsts līdzekļiem, piemēram, pabalsti un finansiālais atbalsts no vecākiem. Stipendijas ir pieejamas tikai nelielai daļai studējošo (valsts budžeta stipendijas saņem 13% studentu) un to apmērs studējošo ienākumu struktūrā nav tik būtisks. Izdevumu ziņā galvenos tēriņus visiem studentiem prasa mājoklis un pārtika. Izdevumi par mājokli veido aptuveni trešo daļu no ikmēneša izdevumiem (30%) un tikpat liela līdzekļu daļa tiek tērēta pārtikai (29%). Visi pārējie izdevumi, izņemot regulāros izdevumus par apģērbu un līdzīgiem pirkumiem (11%), katrs veido mazāk par 10% no visu studējošo izdevumu kopuma.

Dzīves apstākļi

Salīdzinot mājokļa datus ar iepriekšējo pētījuma posmu datiem, novērojamas vairākas jaunas tendences: mazinājusies to studentu daļa, kas studiju laikā dzīvo kopā ar vecākiem, vecvecākiem vai citiem tuviem radiniekiem, bet pieaudzis to skaits, kuri dzīvo kopā ar partneri, dzīvesbiedru.

Saglabājas tendence mazināties dienesta viesnīcā/kopmītnē (kas pētnieciskajā literatūrā tiek uzskatīta par optimālāko studenta mājokļa veidu) dzīvojošo studentu skaitam— no 2013. līdz 2017. gadam kopmītnēs dzīvojošo īpatsvars saruka no 26% līdz 19% studējošo, 2022. gadā samazinājās līdz 17%. Pēdējais samazinājums, iespējams, skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem.

Apmierinātība ar studiju procesu

Par spīti pandēmijas radītajiem apstākļiem, vairums studējošo Latvijā, ir apmierināti ar savas augstākās izglītības pieredzi. Studentiem Latvijā ir nepieciešamās datortehnoloģijas un pietiekams interneta pieslēgums, kā arī pietiekamas digitālās prasmes, lai varētu iesaistīties studijās arī attālinātā veidā. Trešā daļa studējošo uzskata, ka ideāls studiju formāts būtu tāds, kas vienmērīgi kombinē studijas tiešsaistē un klātienē. Lai arī studējošie Latvijā nesagaida lielu Covid-19 ietekmi uz savām turpmākajām studijām vai darba gaitām, vairāk nekā puse atzīst ilgstošu pandēmijas ietekmi uz savu mentālo veselību. Visnegatīvāk pandēmijas radītie apstākļi atbilstoši studējošo viedoklim, ir ietekmējuši kontaktēšanos ar studiju biedriem.

Konsultācijas saistībā ar studijām, kas varētu sekmēt labāku studiju pieredzi, studējošie izmanto maz. Trešā daļa par šādu pakalpojumu vispār neko nezina. Vēl mazāka daļa studentu ir informēti par psiholoģiskām, finanšu un mājokļu jautājumu konsultācijām augstskolās.

Studējošo veselība

Eurostudent VIII pētījuma plānošana un norise Covid-19 pandēmijas laikā, rosinājusi pētniekus paplašināt veselības jautājumu bloku, fokusējoties galvenokārt uz studentu mentālās veselības stāvokļa izpēti.

Savu vispārējo veselības stāvokli lielākā daļa studentu (68%) vērtē kā diezgan vai pat ļoti labu un salīdzinoši tikai 7% uzskata, ka viņu veselības stāvoklis ir slikts vai ļoti slikts. Studējošo mentālās veselības un subjektīvās labklājības novērtējumam Eurostudent VIII tika izmantots «Pasaules Veselības organizācijas Labklājības indekss – 5» (īsa pašreizējās psihiskās labizjūtas pašraksturojuma aptauja). Atbilstīgi šī testa rezultātiem, puse Latvijas studentu (51%) zināmā mērā ir pakļauta depresijas riskam. Biežāk depresijas riskiem pakļautas sievietes, gados jaunākie studenti, augstākā intensitātē studējošie, studenti ar finansiālām grūtībām un dažāda rakstura veselības traucējumiem. Pastāv cieša saistība starp Covid-19 pandēmijas radīto sociālo izolāciju un depresijas riskiem. Turklāt nozīmīgāka ietekme irizolētībai no kursa biedriem un draugiem, nekā izolētībai no ģimenes vai citiem cilvēkiem. Jānorāda, ka runa ir parpsihiskās labizjūtas mērījumu un par depresijas riska zonu. Turklāt, interpretējot rezultātus, jāņem vērā aptaujas laiks un notikumu konteksts: Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme uz indivīda psihisko veselību visās sabiedrības grupās, kā arī sociāli politiskā situācija un pieaugošā nedrošība dēļ Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Aplūkojot depresijas riskus visdrīzāk, runa varētu būt par pārejošu fenomenu, kam nebūs ilgtermiņa ietekme uz cilvēka mentālo veselību.

January 30, 2023